Ministru prezidenta Andra Bērziņa runa
Baltijas jūras reģiona e-biznesa foruma plenārsēdē

Rīgā, 2001.gada 27. septembrī

Ekselences!
Cienījamās dāmas!
Godātie kungi!
Foruma dalībnieki!

Es sveicu Baltic Sea Region e-Business Forum dalībniekus un viesus Latvijā. Baltijas jūras reģionu šobrīd daudzi analītiķi raksturo kā vienu no dinamiskākajiem ne tikai informācijas sabiedrības veidošanā, bet ekonomikas attīstībā vispār. Esmu arī dzirdējis vērtējumus, ka tieši Latviju pašlaik var uzskatīt par "Baltijas tīģeri". Tam ir pamats, jo jau pagājušajā gadā Latvijas ekonomiskās attīstības tempi bija visstraujākie ne tikai Baltijas valstu, bet arī visu Eiropas savienības kandidātvalstu vidū. Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2000. gadā sasniedza 6,6 %. Šā gada pirmajā pusgadā tas ir vēl augstāks - 8,8%, otrajā ceturksnī sasniedzot 9,2%.

Droši vien Jūs arī ziniet, ka forums notiek Rīgā laikā, kad tā ir ne tikai Latvijas valsts galvaspilsēta, bet vienlaikus arī Eiropas kultūras galvaspilsēta. Ekomnomikas izaugsme, kultūra un informācijas tehnoloģijas, manuprāt, ir lietas, kas modernajā pasaulē nevar pastāvēt atrauti viena no otras. E- biznesa attīstība vissekmīgāk notiek valstīs, kurās ir gan augsts kultūras līmenis, gan attīstās ekonomika.

Vienlaikus ar šo konferenci - jau rītdien - notiks Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu atbildīgo par informācijas sabiedrību ministru tikšanās. Vienpadsmit ministri vienosies par kopēju ziņojumu statement, dodot kopīgu ieguldījumu ciešākas sadarbības sekmēšanai Baltijas jūras reģionā.

Septiņas no šajā ministerial meeting pārstāvētajām vienpadsmit valstīm tikai 20. gadsimtā ieguva vai atguva neatkarību. Taču neviena, esmu pārliecināts, neuzskata, ka brīvība un neatkarība nenozīmē izolētību. Gluži otrādi. Tās ir atvērtas sadarbībai uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma pamatiem.

Valstis Baltijas jūras krastos ir atšķirīgas gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskās attīstības, gan arī dzīves līmeņa ziņā. Tomēr šīs 11 valstis ir gatavas sekot jaunajām globālajām tendencēm un pieņemt jaunās ekonomikas izaicinājumus. Mums ir arī ļoti daudz kopīga. Vispirms jau mūs vieno atrašanās vienā ģeopolitiskajā reģionā, mums ir kopīga vēsture, mēs zinām cits cita kultūras sasniegumus. Mums ir vai var būt arī līdzīga nākotnes vīzija.

Tāpēc mēs esam spējīgi kopā risināt aktuālās problēmas un vienoties par mērķiem, nepieciešamajiem līdzekļiem un darbības prioritātēm. Mūsu valstis vajadzētu salīdzināt ar alpīnistiem, kuri, balstot viens otru, savstarpēji palīdzot un nodrošinot, spēj nonākt virsotnē ātrāk un drošāk, nekā to spētu, ja kāptu katrs atsevišķi. Jaunajā ekonomikā tikai vienota politika, partneru tīklveida sadarbības modelis visām Baltijas jūras valstīm radīs iespējas vislabāk izmantot savas priekšrocības un iespējas gan ES, gan citos reģionos, ļaus samazināt vājo punktu ietekmi un riska faktorus.

Mēs visi labi saprotam, ka cīņa par dominējošo ietekmi Baltijas jūras reģionā ir palikusi pagātnē, jo atsevišķo valstu centieni nodibināt ilgstošu kundzību šajā reģionā, diktēt savu gribu citām valstīm un tautām ir beigušies neveiksmīgi. Mūsdienu starptautiskajās attiecībās perspektīvas ir līdztiesīgai partneru sadarbībai un okupācijām, apspiešanai, terorismam nav nākotnes. Bet valstu un cilvēku savstarpējo attiecību pilnveidošanā kā labs instruments arvien lielāku nozīmi iegūst jaunās tehnoloģijas.

Jau vairākus gadus atpakaļ, Latvija sāka īstenot virkni projektu saistībā ar dažādiem informācijas sabiedrības veidošanas aspektiem. Kopš 1995. gada mēs plānveidīgi attīstām Valsts nozīmes datu pārraides tīklu, un realizējam Megasistēmas projektu. /The Government implementing "Megasistēma" project linking all major government databases./ Latvijas valdība ir apstiprinājusi Nacionālo programmu Informātika, /National program "On Informatics"/, kā arī Sociāli - ekonomiskas programmas eLatvija Konceptuālās pamatnostādnes /Socio-economic programme eLatvia. Conceptual baselines/. Ir izstrādāts un valdībā akceptēts Elektronisko dokumentu likums, kas vienlaikus reglamentēs elektroniskā paraksta lietošanu, kā arī Koncepcija par elektronisko komerciju. Esam izstrādājuši e-government koncepciju, kuras īstenošana praktiski jau ir aizsākta. Jau tagad visa dokumentu plūsma starp valsts iestādēm notiek elektroniskā formā.
Valsts un pašvaldības cenšas panākt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu iekļauties internet apritē. Internet lietotāju skaits 2000. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 50%, bet šīgada pieaugums tiek plānots 70% apmērā. Īpaša uzmanība tiek veltīta attālajiem reģioniem. "Lattelekom" ir dots uzdevums līdz nākamā gada janvāra vidum pieslēgt internet visas valsts skolas, bibliotēkas un pašvaldību ēkas. Dienas kārtībā ir vienota bibliotēku informācijas tīkla izveide, ieskaitot elektroniskās un virtuālās bibliotēkas attīstību. Šobrīd Latvijas lielākajos centros, īpaši Rīgā, ir iespējams lietot modernākās datu pārraides tehnoloģijas, ieskaitot DSL. Pieaug Internet provaideru skaits, kā arī to firmu skaits kas sniedz Internet telefonijas un, citus datu pārraides pakalpojumus. Pagaidām konkurences attīstību šajā sektorā kavē līgums par "Lattelekom" monopolstāvokli, taču mēs darām visu, lai izpildītu ES prasības un monopolstāvokli likvidētu jau 2003. gadā.

Latvijas valdība sabiedrības informatizācijas jomā liek uzsvaru uz jaunās paaudzes izglītošanu. Jau labu laiku visas vidusskolas ir datorizētas un, kā jau minēju, pavisam drīz tiks pabeigta skolu pieslēgšana internet. Skolotāji ir apmācīti darbam ar modernajām tehnoloģijām.

Lai pilnveidotu reģionālo sadarbību, Latvijas valdība aktīvi iesaistās Ziemeļu eDimensijas rīcības plāna (ZeDRP) īstenošanā. Šis plāns saistībā ar Eiropas Savienības informācijas sabiedrības politikas - eEiropa, eEiropa+ un nacionālajām eIniciatīvām apliecina vēlēšanos būvēt vienotu reģiona ilgtspējīgas attīstības ceļu. Latvija atbalsta rīcības plānā izvirzītos uzdevumus ātrgaitas pētījumu tīklu infrastruktūras koordinētai izmantošanai tālmācības, telemedicīnas un digitālās bibliotēkas pakalpojumu īpatsvara palielināšanai. Tāpat mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu Krievijas un ES kandidātvalstu pētījumu tīklu sakaru uzlabošanā. Mēs uzskatām, ka arvien vairāk vērības būs jāpievērš kopīgam darbam ICT drošības standartu paaugstināšanai. Ne tikai, lai vairotu uzticību pārobežu tirdzniecībai, izmantojot elektroniskos parakstus, bet arī, lai aizsargātu datortīklus un izveidotu uzticamus e - valdības pakalpojumus, nodrošinot patērētāju uzticību e - biznesam.

Atskatoties uz veiksmīgiem sadarbības projektiem, gribu pieminēt arī starptautisko sadarbību sabiedrības iniciatīvas Interreg programmā - Interreg III (2000-2006), kas apvieno pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību un, kuras ietvaros ir uzsākts darbs pie tādiem projektiem kā Baltic Rim Network, Baltic Chain, Baltic Palette, Global City Dialog, VASAB 2010+.

Šobrīd jau varam novērtēt pozitīvos rezultātus ko Baltijas Ministru Padomes Informācijas tehnoloģiju padomes ierosinātie kopīgie projekti BALTCARIS kā EUCARIS sastāvdaļa, ko īsteno Latvijas Ceļu Satiksmes drošības direkcija autotransporta uzskaites kontrolei, European Business Register, kura pārstāvis ir Latvijas Uzņēmumu reģistrs. Vērā ņemamus panākumus dod vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumu saskaņots un vienots risinājums Baltijas jūras baseinā. Latvijā, Norvēģijā un Zviedrijā esošās unikālās piecu radioteleskopu sistēmas European Ground Station Alliance (Svalbard, Tromsoe, Esrange, Sturup, Irbene) efektīva izmantošana dos agrāk nesasniedzamas iespējas vides monitoringa pilnveidošanā. Ceru, ka minētajiem projektiem pievienosies daudzi citi sekmīgi projekti.

Manuprāt viens no šobrīd tuvākajiem kopdarbības uzdevumiem būtu identifikācijas karšu vai cita instrumenta izstrādes un pielietošanas sinhronizācija, valstu likumdošanas aktu saskaņošana. Tas atvieglotu daudzu jautājumu risināšanu reģiona iedzīvotajiem. Palielinoties elektronisko dokumentu plūsmai, būtu lietderīgi apvienot arī pūles drošu un efektīvu elektronisko dokumentu arhivēšanas principu izstrādei.

Es ticu, ka Rīgas e - biznesa forums, kurā piedalās pasaules informātikas un telekomunikāciju tehnoloģiju virzītājfirmu, ekonomiskas, audita un banku sektora līderi, Eiropas un pasaules starptautisko organizāciju augstas amatpersonas, kā arī reģiona valstu valdību pārstāvji, ar savu pieredzi un pasaules redzējumu dos vērā ņemamu ieguldījumu kopīgas RTD-kopienas, valdības un biznesa sektoru radošai sadarbībai. Lai rīcības plāns gūtu panākumus, ir svarīgi sākotnējie dati, uzkrātās pieredzes apkopošana un mehānismi tās nodošanai partneriem. Domāju, ka pēc foruma mēs vēl straujāk virzīsimies uz visu valstu kopīgo mērķi - uz zināšanām bāzētu informācijas sabiedrību.

Esmu gandarīts, ka šajā forumā mūs ar savu klātbūtni ir pagodinājis uzņēmumu un informācijas sabiedrības Eiropas komisārs Erki Likanena kungs, Igaunijas premjerministrs Marts Lāra kungs un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazauska kungs.

Vēlos pateikt paldies pasākuma organizētājiem "Birojs 2000", kas ar OECD un Europien Commision atbalstu, neskatoties uz saspringto starptautisko situāciju, spēja panākt augsta līmeņa lektoru un dalībnieku dalību mūsu forumā. Esmu pārliecināts, ka turpmāk forums kļūs par tradīciju, kas stiprinās Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība ne tikai jaunās ekonomikas laukā, bet arī nodrošinās plašākas iespējas kultūras un citu sakaru aktivizēšanai.

Paldies par uzmanību!